ievaidēties
ievaidēties -vaidos, -vaidies, -vaidas, pag. -vaidējos; refl.
1.Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
PiemēriTēvs sāpīgi ievaidējās un atspiedās, it kā kad tam būtu pietrūcis spēka, pie durvju stenderes.
- Tēvs sāpīgi ievaidējās un atspiedās, it kā kad tam būtu pietrūcis spēka, pie durvju stenderes.
- Cik grūti bija skriet, un ai, kā sāpēja kājas, bet viņas ne reizi neievaidējās, lai sevi nenodotu un gļēva vaida dēļ nezaudētu tik dārgi iegūto brīvību.
- ..Ludis miegā ievaidējās. Tā viņš pamodās no sava vaida.
- pārn. Dārzs vējā smagi sten, palaikam.. ievaidas kā gulētājs murgos..
- pārn. Tad sekretārs spēji pagriezās pret Vili Ābolu. Vecais krēsls griezīgi ievaidējās.
2.Vaidot ierunāties.
Piemēri«Vai dieviņ, vai dieviņ,» viņa ievaidējās.
- «Vai dieviņ, vai dieviņ,» viņa ievaidējās.
- Kā smakdams viņš ieķērās kreklā un ar spēcīgu rāvienu to pārplēsa. «Es nevaru...» viņš ievaidējās.
- Bet māsa sāpēs ievaidas: «Asintiņas, neteciet, daiļumiņš, nezūdi!»
Avoti: 3. sējums