ievainojums
ievainojums -a, v.
1.Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
PiemēriSāpīgs ievainojums.
- Sāpīgs ievainojums.
- Ievainojums galvā.
- Ievainojuma rēta.
- Pārsiet ievainojumu.
- Ievainojums dzīst.
- Brūces rodas, ja ar asiem vai neasiem priekšmetiem bojā ādu un zemādas audus. Šādus ievainojumus bieži sastop darbā, kur jāstrādā ar smagiem priekšmetiem, nažiem, stikliem, asiem skārda gabaliem.
- Biedri.. noskaidroja, ka viņš smagi ievainots kreisajā kājā virspus ceļa. Aumaļām plūda asinis, brūce bija plata un dziļa. Kā mācēdami, partizāni apsēja ievainojumu..
- Nu tikai Jaņuks pamana, ka dzīvnieka sāni un pakaļkāja noplūdusi asinīm... Māte vērīgi apskata ievainojumu.. «Liekas, stirna ir sašauta.»
1.1.Šāds audu bojājums (augiem).
PiemēriIevainojums koka mizā.
- Ievainojums koka mizā.
- Dziļš ievainojums ābeles stumbrā.
- Sukulentu cienītāji.. audzē arī dažādas eiforbiju sugas. Eiforbijām raksturīga ir baltā, rūgtā piensula, kas iztek ievainojuma vietās.
- Iesakņošanos veicina [augļaugu noliektņu] audu ievainojumi, kas sekmē rētaudu rašanos, kallusa veidošanos un līdz ar to arī jaunu sakņu augšanu.
1.2.pārn. Dziļš aizskārums, aizvainojums.
Piemēri..ļaudis nepiedod to, ja vājais neatzīstas savā vājumā, ja viņš ir jau savā dvēseles ievainojumā tikpat kā pieķerts, bet.. negrib to izrādīt.
- ..ļaudis nepiedod to, ja vājais neatzīstas savā vājumā, ja viņš ir jau savā dvēseles ievainojumā tikpat kā pieķerts, bet.. negrib to izrādīt.
Avoti: 3. sējums