Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ievainotais
ievainotais -ā, v.
ievainotā -ās, s.
Cilvēks, kas ir ievainots.
PiemēriNo frontes uz aizmuguri virzījās ievainotie - apsietām galvām, saitē pakārtām rokām, marles vīkšķos ietītām kāju pēdām.
Avoti: 3. sējums