Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ievibrēt
ievibrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
PiemēriAr elpu radām gaisa spiedienu uz balss saitēm, ar balss saitēm ievibrētā elpa tālāk tiek virzīta rezonatoros..
Avoti: 3. sējums