ievirzīties

ievirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.Refl. → ievirzīt₁.

PiemēriDzintarnieks ievirzījās uzgaidāmā istabā.

2.parasti 3. pers. Refl. → ievirzīt₂.

PiemēriŪdens ievirzās grāvī.

3.parasti 3. pers. Refl. → ievirzīt₃.

PiemēriBet darbs bija tā ievirzījies, ka viņš strādāja otrā tīruma stūrī..

4.parasti 3. pers. Refl. → ievirzīt₄.

5.parasti 3. pers. Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) — par ceļu, upi u. tml.

PiemēriTaka ievirzās mežā.

Stabili vārdu savienojumiIevirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs.

Avoti: 3. sējums