Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ievirzīties
ievirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → ievirzīt1.
PiemēriDzintarnieks ievirzījās uzgaidāmā istabā.
  • Dzintarnieks ievirzījās uzgaidāmā istabā.
  • Viņas stāvs pamazām ievirzījās gaismas lokā..
  • ..kuģis nolaistām burām ievirzījās ostā.
  • ..lidmašīna ievirzījās gaisa gaitenī..
2.parasti 3. pers. Refl. → ievirzīt2.
PiemēriŪdens ievirzās grāvī.
  • Ūdens ievirzās grāvī.
3.parasti 3. pers. Refl. → ievirzīt3.
PiemēriBet darbs bija tā ievirzījies, ka viņš strādāja otrā tīruma stūrī..
  • Bet darbs bija tā ievirzījies, ka viņš strādāja otrā tīruma stūrī..
  • Dialogs ievirzījās finansiālā plāksnē.
4.parasti 3. pers. Refl. → ievirzīt4.
5.parasti 3. pers. Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
PiemēriTaka ievirzās mežā.
  • Taka ievirzās mežā.
  • ..ceļš no kalniņa ar līkumu ievirzās šaurā gravā.
Stabili vārdu savienojumiIevirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs.
Avoti: 3. sējums