ievizēties
ievizēties parasti 3. pers., -vizas, pag. -vizējās; refl.
1.Iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi vizēt.
PiemēriPats pēdējais [noejošās saules] stars.. līksmi ievizējās kādas bālas jaunavas zeltainajos matos un tad dzisa.
- Pats pēdējais [noejošās saules] stars.. līksmi ievizējās kādas bālas jaunavas zeltainajos matos un tad dzisa.
1.1.Iesākt vizēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
Piemēri..pēkšņi uzspīdēja saule, strēle caurdūra miglu un ūdeņi ievizējās.
- ..pēkšņi uzspīdēja saule, strēle caurdūra miglu un ūdeņi ievizējās.
- Pāri sādžas jumtiem uzkāpa sudrabains mēnessirpis. Ciemata malā aiz ceļa klusi ievizējās dīķis.
1.2.Vizot parādīties (acīs) – par asarām.
Piemēri..acīs ievizējās asaras..
- ..acīs ievizējās asaras..
1.3.Iesākt vizēt (par acīm). Īsu brīdi vizēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
PiemēriSaviļņojumā ievizas acis.
- Saviļņojumā ievizas acis.
- Acīs ievizējās savāds mirdzums.
1.4.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) – parasti par jūtām.
PiemēriAcīs ievizas lepnums.
- Acīs ievizas lepnums.
Avoti: 3. sējums