ievākt
ievākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu; trans.
1.Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
PiemēriIevākt kviešus.
1.1.Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
PiemēriIevākt sēnes.
1.2.Iegūt, sagādāt (barību) — par dzīvniekiem.
PiemēriBite, kas atradusi nektāru vai putekšņus, dejo tikai tad, ja var ātri un viegli ievākt nastiņu.
2.Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus). Savākt.
PiemēriIevākt koku lapas herbārijam.
3.Iekasēt (naudu).
PiemēriIevākt arodbiedrības biedru maksas.
3.1.Pieprasīt un saņemt (piemēram, nodevas).
Piemēri..[Livonijā] vācu feodāļi dzīvoja lauku nocietinātās pilīs un ieradās pie zemniekiem tikai ievākt pagasta naturālās nodevas..
4.Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
PiemēriBūdams piesardzīgs cilvēks, es centos iepriekš ievākt pēc iespējas sīkas ziņas par to, kas mani ceļā sagaida..
5.Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
PiemēriGaldu [no dārza] ievāca istabā..
Avoti: 3. sējums