ievārīt
ievārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
PiemēriIevārīt avenes.
- Ievārīt avenes.
- Ievārīt brūklenes.
- Ievārīt ziemai ābolus.
- ..Ziedīte sēdēja pie bagāti klāta galda un apēda daudz cukurā ievārītu zemeņu.
2.Savārīt (biezāku).
PiemēriKad zemenes kļuvušas brūnākas, tās ar putu karoti izņem no sīrupa un saliek bļodā, bet sīrupu ievāra biezāku un pārlej ogām.
- Kad zemenes kļuvušas brūnākas, tās ar putu karoti izņem no sīrupa un saliek bļodā, bet sīrupu ievāra biezāku un pārlej ogām.
3.vienk. Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
Piemēri«Lūdzu atbrīvot mani no darba..» Tiec nu gudrs, no kurienes radusies šī spējā vēlēšanās, - jebšu viņš ievārījis pamatīgas ziepes un tagad ņems kājas pār pleciem..
- «Lūdzu atbrīvot mani no darba..» Tiec nu gudrs, no kurienes radusies šī spējā vēlēšanās, - jebšu viņš ievārījis pamatīgas ziepes un tagad ņems kājas pār pleciem..
- «Atbraucu strādāt. Tiklīdz būs brīva vieta...» - «Pie mums? Provincē? Tad tu, vecais, esi ko ievārījis.»
Avoti: 3. sējums