Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ievīt
ievīt -viju, -vij, -vij, pag. -viju; trans.
1.Vijot ietvert (vijumā). Vijot iestiprināt (kur iekšā).
PiemēriIevīt ziedus vainagā.
  • Ievīt ziedus vainagā.
  • Pātagām ievija galā zīda diegus.
  • pārn. Ieskrēja vējš sētā, sagrieza putekļus virpulī, paķēra līdzi, kas pagadījās, un ievija savā grīstē.
  • pārn. Ievīdams savā dzejas vainagā neaizmirstamas vārsmas par padomju tautu lielo draudzību, dzejnieks vērīgi seko citu tautu cīņām par brīvības.. ideāliem.
1.1.pārn. Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
PiemēriCik daudz cilvēcisku krāsu aktrise ievijusi šajā tēlā!
  • Cik daudz cilvēcisku krāsu aktrise ievijusi šajā tēlā!
  • ..[luga] sižets ietver gan protestētāja dzejnieka centienus pēc brīvības un plašuma,.. gan ievij nepiepildītas mīlestības ilgas.
  • ..[rakstnieka] stāstiem vienmēr ir teicama valoda, laiku pa laikam tā uzdzirkstī kādu asprātību, ievij poētisku iestarpinājumu.
2.Viļot izveidot (kur iekšā, piemēram, ligzdu).
Piemēri..stārķis ievijis lizdu tieši skurstenī..
  • ..stārķis ievijis lizdu tieši skurstenī..
  • ..uzgāja niedrēs strazda perēkli. Tas bija ievīts starp četrām niedrēm.
  • ..[ķauķītis] pirmo reizi mežā nolēma ievīt krūmā šūpuli saviem bērniem..
Stabili vārdu savienojumiIevīt (biežāk novīt) ligzdu.
Avoti: 3. sējums