ievīties
ievīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriVainagā ievij ūsās smilgas.
1.1.pārn. Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
PiemēriTā kā linu talkās salasījās daudz cilvēku, tad linu dziesmās bieži ievijās arī sadzīves motīvi.
2.Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriČūska ievijās alā.
3.Līku loču ievirzīties (kur iekšā) — par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
PiemēriVakars krēsloja abpus ceļam, kas, izlocījies cauri alkšņu ceriem, ievijās silā.
4.reti Iesākties (par sarunu).
PiemēriViesībās ievijās interesanta saruna.
Avoti: 3. sējums