iezibēties

iezibēties parasti 3. pers., -zibas, pag. -zibējās; refl.

1.Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zibēt.

PiemēriPēc trīsarpus stundām [lidojuma] melna tumsā lejā iezibas ugunis - garas, spožas gaismas joslas..

Pēc trīsarpus stundām [lidojuma] melna tumsā lejā iezibas ugunis - garas, spožas gaismas joslas..
Stobra galā iezibējās sarkanas liesmiņas. Norībēja šāvieni..

1.1.Iesākt zibēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.

PiemēriUzlēca saule;.. bērzu lapas iezibējās te kā zelts, tur kā sudrabs.

1.2.Zibot parādīties (acīs) – par asarām.

Piemēri..Juris ierunājās ar tādu pārmetumu balsī, ka Olga sarāvās un viņas acīs iezibējās asaras.

..Juris ierunājās ar tādu pārmetumu balsī, ka Olga sarāvās un viņas acīs iezibējās asaras.

1.3.Iesākt zibēt (par acīm). Īsu brīdi zibēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.

PiemēriBarona pelēkās acis tā kā iezibas, sejas pantos parādās dzīvība.

1.4.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) – par jūtām.

PiemēriBet tad viņa acīs iezibējās šķelmīgs prieks.

Avoti: 3. sējums