iezvelt
iezvelt -zveļu, -zvel, -zveļ, pag. -zvēlu; intrans.
Spēcīgi iesist.
PiemēriNe ar plaukstu, bet ar dūri viņš iezvēla sev pa galvu, ka dzirksteles vien nošķīda gar acīm.
- Ne ar plaukstu, bet ar dūri viņš iezvēla sev pa galvu, ka dzirksteles vien nošķīda gar acīm.
- Ar veiklu lēcienu policists atradās viņam līdzās.. un iezvēla ar naganu pa galvu.
- ..šoreiz viņš neklauvēja pie sienas, bet ar kulaku spēcīgi iezvēla pa manas istabas durvīm.
Avoti: 3. sējums