Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iezvelt
iezvelt -zveļu, -zvel, -zveļ, pag. -zvēlu; intrans.
Spēcīgi iesist.
PiemēriNe ar plaukstu, bet ar dūri viņš iezvēla sev pa galvu, ka dzirksteles vien nošķīda gar acīm.
Avoti: 3. sējums