iešļirkt
iešļirkt parasti 3. pers., -šļirc, pag. -šļirca; intrans.; pareti
Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
PiemēriZāles iešļirca sejā.
- Zāles iešļirca sejā.
- Acīs iešļirca kodīgs šķīdums.
Avoti: 3. sējums