iešņākties
iešņākties -šņācos, -šņācies, -šņācas, pag. -šņācos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriManās pašās pirmās bērnības atmiņās kaut kur Plānupes mežā iešņācās čūskas..
1.1.Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
PiemēriIešņācās viesulis.
2.Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
Piemēri«Kas? Ko? Tu uzdrošinies...» aizsmacis aiz pārliekām dusmām, iešņācās Druķis.
Avoti: 3. sējums