Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iežmaugt
iežmaugt -žmaudzu, -žmaudz, -žmaudz, pag. -žmaudzu; trans.
1.Iežņaugt1.
PiemēriSlaidais, pakorpulentais augums iežmaugts brūnā, gludā kleitiņā.
1.1.Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
PiemēriIežmaugt saujā monētu.
1.2.Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
Piemēri..Osiene apsēdās uz resnas pagales un iežmaudza viņu [meiteni] cieši starp ceļgaliem.
1.3.pārn. Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
PiemēriSilagaiļu lauku josla aizstiepās, abās pusēs meža iežmaugta..
2.parasti divd. formā: iežmaugts. Sašaurināts.
PiemēriNo saimnieka dzīvokļa ir iznākusi izkrāsojusies sieviete. Viņa šūpojas iežmaugtajā viducī..
Avoti: 3. sējums