Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ilgmūža
ilgmūža ģen., nelok.
Tāds, kas pastāv ilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
PiemēriJa ilgmūža mežoņiem [paātrinātājā] noliek ceļā vielas gabalu, tad daļa no tiem pārvēršas īsmūža mežoņos.
Avoti: 3. sējums