imperators
imperators -a, v.
imperatore -es, dsk. ģen. -ru, s.; vēst.
1.Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
PiemēriParks un ezers.. kādreiz kalpojuši tikai imperatoru izpriecām.
2.v. Senajā Romā — karavadonis, vēlāk valdnieks. Karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
Avoti: 3. sējums