imponēt
imponēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
Piemēri..periodikā parādījušies vairāki [rakstnieka] stāsti, kas gan neaizsniedz meistarības ziņā Spānijas noveles, bet imponē ar bagātu fantāziju..
- ..periodikā parādījušies vairāki [rakstnieka] stāsti, kas gan neaizsniedz meistarības ziņā Spānijas noveles, bet imponē ar bagātu fantāziju..
- Vilmai iepatikās, kā Zirnīte runā. Visvairāk viņai imponēja spars, kas viscaur lauzās uz āru izpildkomitejas sekretāres valodā.
Avoti: 3. sējums