indēt
indēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mēģināt nogalināt ar indi.
PiemēriIndēt peles.
- Indēt peles.
- Sekretāru vairākas reizes mēģināja nonāvēt: uz viņu šāva, [viņu] indēja ar arsēnu..
2.Traucēt vai paralizēt organisma funkcijas (par indīgu vielu, tās iedarbību).
PiemēriSmēķētāju gadiem indējis nikotīns.
- Smēķētāju gadiem indējis nikotīns.
- Mikroba patogēnās spējas izpaužas tā agresīvajās īpašībās un toksiskajā (indējošajā) iedarbībā uz organismu.
2.1.Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām).
PiemēriIndēt sevi ar alkoholu.
- Indēt sevi ar alkoholu.
2.2.pārn. Traucēt, nomākt (cilvēka psihi). Negatīvi ietekmēt (cilvēku).
PiemēriTaču pats skolas gars - literatūra, dabas zinātnes, vēstures izpratne - darīja savu, indēja mūs ar šovinismu, rasismu.
- Taču pats skolas gars - literatūra, dabas zinātnes, vēstures izpratne - darīja savu, indēja mūs ar šovinismu, rasismu.
Avoti: 3. sējums