Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
indiferents
indiferents -ais; s. -a, -ā
indiferenti apst.
1.Tāds, kas neizrāda interesi. Tāds, kas neizsaka savu viedokli. Vienaldzīgs.
PiemēriIndiferents cilvēks.
  • Indiferents cilvēks.
  • Izturēties indiferenti.
2.Neiedarbīgs. Arī nenoteikts.
PiemēriDienā ieteicama kāda indiferenta (neitrāla) ziede ar aizsargātājām īpašībām..
  • Dienā ieteicama kāda indiferenta (neitrāla) ziede ar aizsargātājām īpašībām..
  • Vēl arvien gan zinātnieki, gan praktiķi strīdas, vai spāres uzskatāmas par derīgām, indiferentām vai kaitīgām.
Stabili vārdu savienojumiIndiferenta viela.
  • Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
Avoti: 3. sējums