Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
individuāls
individuāls -ais; s. -a, -ā
individuāli apst.
1.Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai. Īpatnējs, savdabīgs.
PiemēriIndividuālas īpatnības.
2.Tāds, kas pieder vienam. Tāds, ko lieto viens.
PiemēriKamēr uz laukiem pastāvēja individuālās sīksaimniecības, tikmēr katrs zemnieks pats rūpējās par sēju, sējumu kopšanu, ražas novākšanu..
3.Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu vai parādību.
PiemēriIndividuāla pieeja audzēkņiem.
3.1.Tāds, ko atsevišķi veic viens vai daži.
PiemēriIndividuālās un brigāžu sacensības.
4.Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
PiemēriIndividuāls gadījums.
Stabili vārdu savienojumiIndividuālie zemnieki.
Avoti: 3. sējums