individualizācija
individualizācija -as, s.; parasti vsk.
1.Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
PiemēriMācības metožu idividualizācija individualizācija atkarā no audzēkņu spējām.
- Mācības metožu idividualizācija individualizācija atkarā no audzēkņu spējām.
- Pētījamo objektu individualizācija.
2.Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
PiemēriUn katrs cilvēka tēls kļūst nozīmīgs tikai tad, ja tas lasītājā rada konkrētas un vienreizīgas parādības iespaidu. Šāda individualizācija ir katra mākslinieciska tēlojuma priekšnoteikums.
- Un katrs cilvēka tēls kļūst nozīmīgs tikai tad, ja tas lasītājā rada konkrētas un vienreizīgas parādības iespaidu. Šāda individualizācija ir katra mākslinieciska tēlojuma priekšnoteikums.
- Romāna «Meži šalc» autora stiprā puse ir notikuma attēlojums, otrā plāksnē palikusi tēlu individualizācija.
Avoti: 3. sējums