indukcija
indukcija -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
PiemēriIndukcija un dedukcija ir savā starpā tikpat nepieciešami saistītas kā sintēze un analīze.
- Indukcija un dedukcija ir savā starpā tikpat nepieciešami saistītas kā sintēze un analīze.
- Vispirms skolēni iemācās sastādīt vielas ķīmiskās formulas, pamatojoties uz to sastāvu (indukcija). Tomēr induktīvo metodi nevajag atdalīt no deduktīvās. Tas nozīmē, ka skolēniem nekavējoties jāveido jēdziens par elementu vērtību; tas jau ir vispārinājums, tātad dedukcija.
2.fiz. Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
Stabili vārdu savienojumiElektromagnētiskā indukcija.
- Elektromagnētiskā indukcija — Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
- Elektrostatiskā indukcija — Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
- Indukcijas krāsns — Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
- Indukcijas spole — 1. Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.2. Fizikāls lielums, ko izmanto elektrībā un magnētismā.
- Magnētiskā indukcija — Ķermeņa magnetizācija ārējā magnētiskajā laukā.
3.fiziol. Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
PiemēriNervu procesu savstarpējās indukcijas likums.
- Nervu procesu savstarpējās indukcijas likums.
- ..svarīgs likums ir uzbudinājuma un kavēšanas procesu savstarpējā indukcija, tas ir, pretējā stāvokļa radīšana.
Avoti: 3. sējums