Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
induktīvs
induktīvs -ais; s. -a, -ā apst. induktīvi.
1.Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPašreizējās mācāmās vielas izkārtojums [ķīmijas] programmā dod iespēju izmantot induktīvo un deduktīvo metodi arī ķīmisko formulu sastādīšanā.
  • Pašreizējās mācāmās vielas izkārtojums [ķīmijas] programmā dod iespēju izmantot induktīvo un deduktīvo metodi arī ķīmisko formulu sastādīšanā.
2.fiz. Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriInduktīvais sakars.
  • Induktīvais sakars.
  • Induktīvā pretestība.
Stabili vārdu savienojumiInduktīvā saite.
  • Induktīvā saite Saite, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
Avoti: 3. sējums