Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
indīgs
indīgs -ais; s. -a, -ā
indīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa organisma saindēšanos.
PiemēriIndīga gāze.
Stabili vārdu savienojumiIndīgā kaujas viela.
1.1.Tāds, kas izdala indi (par dzīvniekiem).
PiemēriIndīga muša.
1.2.Tāds, kas satur indi (par augiem, to daļām).
PiemēriIndīgas ogas. 10 Dažas sēnes satur sēņu indes.., tāpēc sēņotājiem jāprot atšķirt indīgās sēnes no ēdamām sēnēm.
2.Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums. Naidīgs, nežēlīgi ļauns.
PiemēriBieži dzejnieks smejas pats par savām sāpēm un maldiem, vissaldākās romantikas kausā allaž pieliedams pa lāsei indīgas ironijas..
Avoti: 3. sējums