inficēt
inficēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; med.
Izraisīt infekciju. Būt par infekcijas cēloni.
PiemēriNetīrumos zem nagiem var uzkrāties gan mikrobi, gan parazitāro tārpu oliņas, ar kurām bērni inficējas paši un inficē citus bērnus.
- Netīrumos zem nagiem var uzkrāties gan mikrobi, gan parazitāro tārpu oliņas, ar kurām bērni inficējas paši un inficē citus bērnus.
- Jau otrā pasaules kara laikā inficētu brūču ārstēšanā padomju ārsti izmantoja sīpolu fitoncīdus.
- Slims stāds laukā ne tikai iznīkst un atstāj tukšu vietu, bet arī inficē kaimiņus un ievērojami mazina ražas.
Avoti: 3. sējums