Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
infiltratīvs
infiltratīvs -ais; s. -a, -ā
infiltratīvi apst.
1.tehn. Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
2.med. Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriĻaundabīgie audzēji aug infiltratīvi, tas ir, ieaug apkārtējos.. audos..
Avoti: 3. sējums