inkognito
inkognito [inˈkognito] apst.
1.Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
PiemēriKamēr jūsu oficiālais stāvoklis nebūs galīgi skaidrs un darīts zināms sabiedrībai, jums vajadzēs apmesties kaut kur citur un dzīvot inkognito.
- Kamēr jūsu oficiālais stāvoklis nebūs galīgi skaidrs un darīts zināms sabiedrībai, jums vajadzēs apmesties kaut kur citur un dzīvot inkognito.
2.lietv. nozīmē; nelok., v. Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību), nepazīstamība.
PiemēriSaglabāt savu inkognito.
- Saglabāt savu inkognito.
- Un neaizmirsti, ka rītdiena prasa, lai mans inkognito stingri tiek ievērots.
Avoti: 3. sējums