inkvizīcija
inkvizīcija -as, s.; parasti vsk.; vēst.
1.Katoļu baznīcas tiesa cīņai ar baznīcas pretiniekiem (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
PiemēriInkvizīcija.. sadedzināja ne mazāk par 5 miljoniem cilvēku.
- Inkvizīcija.. sadedzināja ne mazāk par 5 miljoniem cilvēku.
- «Bet inkvizīcija.. nestrādā?» - «Tā strādā, bīskap, bendēm rokas gurst, Ar lūžņām laužot, dzelzīm dedzinot un Moku solā stiepjot ķecerus..»
1.1.pārn. Ļoti nežēlīga rīcība. Mocības, spīdzināšana.
PiemēriTagad viss skaidrs - Inārai Dzeguzei ģimenes ligzda pārvērtusies par inkvizīcijas elli, un jaunā sieva labāk izvēlējusies nāvi nekā vīramātes teroru.
- Tagad viss skaidrs - Inārai Dzeguzei ģimenes ligzda pārvērtusies par inkvizīcijas elli, un jaunā sieva labāk izvēlējusies nāvi nekā vīramātes teroru.
Avoti: 3. sējums