Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
inspektors
inspektors -a, v.
inspektore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
PiemēriNodokļu inspektors.
  • Nodokļu inspektors.
  • Sanitārais inspektors.
  • Sabiedriskie inspektori.. pārbauda [automobiļu] vadītāju apliecības, satiksmes līdzekļu stāvokli.
Avoti: 3. sējums