Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
inspektors
inspektors -a, v.
inspektore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
PiemēriNodokļu inspektors.
Avoti: 3. sējums