intelekts
intelekts -a, v.
Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
PiemēriKļuva redzams, ka mūsdienu atskaņotājmākslā valda.. temperaments, intelekts, tehnika.
- Kļuva redzams, ka mūsdienu atskaņotājmākslā valda.. temperaments, intelekts, tehnika.
- Diktoram jābūt augsti inteliģentam cilvēkam.. Aiz viņa balss jājūt prāts, dziļš intelekts..
- ..cilvēki mācās, ceļ savu vispārējo un aroda zināšanu līmeni, izkopj savu intelektu..
Avoti: 3. sējums