inteliģence
inteliģence -es, s.; parasti vsk.
1.Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
PiemēriPadomju inteliģence.
- Padomju inteliģence.
- Profesionālā mūzika Latvijā.. varēja sākt attīstīties ne agrāk par 19. gadsimta otro pusi, kad strauji attīstās kapitālisms, rodas nacionālā inteliģence, kas veic rosīgu kultūras darbu.
- Dziesmu svētku sagatavošanā jo plaši piedalās inteliģence, it sevišķi skolotāji.
- Tie progresīvās inteliģences darbinieki kapitālistiskajās valstīs, kas izpratuši vēstures objektīvo gaitu.., nostājas komunisma pusē.
2.Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
PiemēriViņa runa pauda lielu inteliģenci.
- Viņa runa pauda lielu inteliģenci.
- Un sejas līnijās jaušama.. iekšēja inteliģence.
Avoti: 3. sējums