invalīds
invalīds -a, v.
invalīde -es, dsk. ģen. -žu, s.
Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
PiemēriKara invalīds.
- Kara invalīds.
- Kļūt invalīdam.
- Saņemt invalīda pensiju.
- Invalīdu nams.
- «Vai viņa nāks pie invalīda?» Kapeika smīnēja. «Man jau tikai viena kāja.»
- ..defekts gurna locītavā neļāva staigāt. Inženieris negribēja samierināties ar invalīda likteni..
Avoti: 3. sējums