Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
invalīds
-a, v.
-es, dsk. ģen. -žu, s.
Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
PiemēriKara invalīds.
Avoti: