Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
invalīds
invalīds -a, v.
invalīde -es, dsk. ģen. -žu, s.
Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
PiemēriKara invalīds.
Avoti: 3. sējums