istaba
istaba -as, s.
1.Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
PiemēriLiela istaba.
Stabili vārdu savienojumiMēbelēta istaba.
1.1.savienojumā ar apzīmētāju Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
Piemēri..Stūris sēdēja savā darba istabā un klausījās, kā radioaparātā klusi skan Eduarda Grīga dvēseliskās melodijas.
Stabili vārdu savienojumiDarba istaba. Goda (arī lielā) istaba.
1.2.savienojumā ar apzīmētāju Telpa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
PiemēriPionieru istaba.
Stabili vārdu savienojumiBērnu istaba.
2.ģen: istabas, adj. nozīmē Tāds, kas piemērots telpām. Tāds, kas parasti lietojams vai atrodas telpās.
PiemēriIstabas puķes.
Stabili vārdu savienojumiIstabas meita.
3.novec. Dzīvojamā māja (laukos).
PiemēriPiepeši [braucot] pazuda rija, tad klēts, istaba, dārzs.
Avoti: 3. sējums