izēst
izēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriIzēst zupu no šķīvja.
1.1.Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
PiemēriIzēst gaļu no pīrāga.
1.2.Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
PiemēriIzēst zupas šķīvi.
1.3.Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
PiemēriIzēst pieliekamo.
2.parasti 3. pers. Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) — parasti par kukaiņiem.
PiemēriTārpu izēsts ābols.
3.parasti 3. pers. Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) — piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
PiemēriSērskābes izēsts virsvalks.
3.1.Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) — par rūsu, kodīgu vielu.
PiemēriVirsvalks ar skābes izēstiem caurumiem.
4.sar. Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
PiemēriHolma tūka fabrikā tā jaunā, skaistā poliete tikām taisījās meistaram klāt, kamēr izēda veco, krietno krāsu nodaļas vadītāju un pati iesēdās tās vietā.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 3. sējums