izķepuroties
izķepuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKucēns izķepurojies no migas.
1.1.sar. Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Piemēri«Necelsies, necelsies [slimniece]!» tā vien domāju, un redz, kā izķepurojās.
1.2.Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums