izņēmums
izņēmums -a, v.
Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
PiemēriIznāca tā, ka Ģirts ar Ingu dejoja gandrīz katru deju. Vienīgais izņēmums bija kāda dāmu deja, kurā Ģirtu pasteidzās uzlūgt viņa pirmā partnere.
Stabili vārdu savienojumi(Visi) bez izņēmuma.
Avoti: 3. sējums