Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izšķērdēt
izšķērdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izdot.
PiemēriRoplains: Bet nedomā, ka tas tev tā pāries! Izšķērdēto naudu tu man atpelnīsi līdz pēdējai kapeikai..
  • Roplains: Bet nedomā, ka tas tev tā pāries! Izšķērdēto naudu tu man atpelnīsi līdz pēdējai kapeikai..
  • Kad revīzija atklāja kolhoza kasē iztrūkumu, visi bija pārsteigti. Lai nu par ko, bet par kasieri.. neviens nedomāja, ka viņa varētu izšķērdēt kolhoza naudu.
1.1.Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
PiemēriIzšķērdēt īpašumu.
  • Izšķērdēt īpašumu.
  • Jaunais Bezrūpu Jēcis izšķērdēja savu mantu, un tagad viņam nav pastalu kājās.
  • Mēs zinām leģendu par Baikala 336 dēliem, kuri papildina tēva bagātības, un skaistuli meitu, kas šīs bagātības izšķērdē.
1.2.Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
PiemēriIzšķērdēt savus spēkus nevajadzīgā darbā.
  • Izšķērdēt savus spēkus nevajadzīgā darbā.
  • Ar viņām pārāk daudz izšķērdē laika.
Avoti: 3. sējums