izšķērdīgs
izšķērdīgs -ais; s. -a, -ā
izšķērdīgi apst.
1.Tāds, kas izšķērdē. Tāds, kas daudz izlieto, patērē ko.
PiemēriIzšķērdīgs saimnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzšķērdīga līdzekļu izlietošana.
1.2.pārn. Tāds, kura iedarbība, darbība ir spēcīga, intensīva (piemēram, par sauli, gaismu).
PiemēriSaule šodien bija neparasti spilgta un izšķērdīga..
Avoti: 3. sējums