izšķīrējs
izšķīrējs -a, v.
izšķīrēja -as, s.
1.Darītājs → izķirt.
2.pareti Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
PiemēriIzšķīrējs bridis bija klāt. Uz kuru pusi nogriezīsies vilciens - uz Tulūzu vai Spāniju?
Avoti: 3. sējums