izšķīst
izšķīst parasti 3. pers., -šķīst, pag. -šķīda; intrans.
1.Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā.
PiemēriCukurs izšķīst ūdenī.
2.Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
PiemēriTintes pudele izšķīst pret tāfeli..
2.1.Izkliedēties (uz visām pusēm) — piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
Piemēri..cietuma priekšnieks.. triec glāzi pret krāsni. Stikla lauskas.. izšķīst pa visu telpu.
2.2.Izkliedēties (par šķidrumu, masu).
PiemēriNegaidīti liels vilnis pasviež kuģi, pēc tam uzšļācas uz klāja un izšķīst pret pakaļgala virsbūvi.
2.3.pārn. Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
PiemēriDurvis paverot, kambara vidu sasēdies bērnu bars izšķīda uz visām pusēm. Dažs aizlīda aiz lādes, dažs aizkrāsni..
3.Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
Piemēri..zeķes izšķīst uz kājas..
4.Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
PiemēriKartupeļi vāroties pavisam izšķīduši.
5.Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
PiemēriBet pavasaris tuvojās... Izšķīda ceļi, un mašīnas, izmēģinājušas visus ātrumus, noklusināja pārpūlētos motorus un palika gaidot, kamēr atnāks palīgā traktori.
Avoti: 3. sējums