izžāvēties
izžāvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
PiemēriAptiekas skuķes brāļa mājās apsildījāmies un izžāvājāmies.
1.1.Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
PiemēriSieviņa cāli uzlikusi uz krāsns augšas, lai izžāvājas pa nakti.
1.2.sar. Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
PiemēriVēl vakar vakarā visi zābaki sarindojās virtuvē gar krāsnīm, pa nakti izžāvājās..
Avoti: 3. sējums