iz-
iz- pried.; savienojumā ar verbu.
1.Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes).
PiemēriIzbraukt.
- Izbraukt.
- Izskriet.
- Izbāzt.
- Izšļākt.
1.1.Norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzspraukties.
- Izspraukties.
- Izdurties.
2.Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
PiemēriIzkliedēt.
- Izkliedēt.
- Izplūst.
2.1.Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
PiemēriIzbraukāt.
- Izbraukāt.
- Izmeklēt.
2.2.Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
PiemēriIzmirt.
- Izmirt.
3.Norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu.
PiemēriIzprast.
- Izprast.
- Iztukšot.
3.1.Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
PiemēriIzēsties.
- Izēsties.
- Izgaidīties.
- Izpriecāties.
- Izšūpoties.
3.2.Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs.
PiemēriIztaisīt.
- Iztaisīt.
- Izvārīt.
- Izgriezt.
4.Norāda uz darbības sākumu, arī momentānumu.
PiemēriIzbīties.
- Izbīties.
- Izdzirdēt.
- Iztraucēt.
5.Norāda uz darbības pabeigtību.
PiemēriIzdarīt.
- Izdarīt.
- Izskanēt.
Avoti: 3. sējums