Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izadīt
izadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
PiemēriGalvā viņai bija rakstaini izadīta vilnas cepurīte..
  • Galvā viņai bija rakstaini izadīta vilnas cepurīte..
  • Ilga dziļi ievelk elpu, ar dzeltenām bitītēm izadītā dūraiņa virsu nobrauc gar degunu.
1.1.Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
Piemēri..ada labiskajā adījumā 3 cm, pēc tam vertikāli izada pogcaurumu..
  • ..ada labiskajā adījumā 3 cm, pēc tam vertikāli izada pogcaurumu..
  • Pēc tam katrā pusē neizada pa sejptiņiem valdziņiem..
  • Ārijas dienasgrāmata neslēpj neko ļaunu, itin neko... Tikai brīžiem kā nepareizi izadīta acs cimdā parādās kaut kas svešs..
2.Adot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriCimdos izadīta visa dzija.
  • Cimdos izadīta visa dzija.
  • Kamols izadīts jau bija viss..
Avoti: 3. sējums