izairēt
izairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
PiemēriIzairēt laivu no līča.
- Izairēt laivu no līča.
- Izairēt laivu no niedrēm.
1.1.Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzairēt laivu cauri piekrastes zālēm.
- Izairēt laivu cauri piekrastes zālēm.
2.intrans. Airējot izbraukt.
PiemēriIzairēt no pietekas.
- Izairēt no pietekas.
- Izairēt caur niedrēm.
Avoti: 3. sējums