izairēt
izairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
PiemēriIzairēt laivu no līča.
1.1.Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzairēt laivu cauri piekrastes zālēm.
2.intrans. Airējot izbraukt.
PiemēriIzairēt no pietekas.
Avoti: 3. sējums