izauļot
izauļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo meža izauļo melns jātnieks.
- No meža izauļo melns jātnieks.
- Macipāns dzina spēcīgo zirgu trakā ātrumā.. Aiz Kukšām partizāni izauļoja uz Alsungas lielceļa.
1.1.Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzauļot cauri birzij.
- Izauļot cauri birzij.
- Izauļot aur mežu.
- pārn. Tūjiena gan īstu karu pat neredzēja. Tas it kā paskrēja garām. Ātri izauļoja cauri.
Avoti: 3. sējums