izaust1
izaust [izàust] parasti 3. pers., -aust, pag. -ausa; intrans.
Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
PiemēriIzaust diena.
- Izaust diena.
- «Pagaidi, dēliņ, kad izausīs rīts: Nakts ir tik tumša... Kur tumsā tu trauksi?»
- Izausa trešās dienas rīts.
Avoti: 3. sējums